RUNASIM LATVJISKI
_ed.png){kind=small}
.png)
Speciālās izglītības
skolotāju pieredzde
_edite.png)
_edi.png)
_ed.png)
Multimediālais stāsts "Runāsim latviski! Speciālās izglītības skolotāju pieredze" vēsta par trīs skolotājām, kuras māca bērnus ar uzvedības un attīstības traucējumiem, un lielākā daļa no tiem nāk no mazākumtautību vides.
Pēdējo piecu gadu laikā, Latvijas izglītības sistēma ir pieredzējusi pārmaiņas. VISC īstenotais projekts "Skola 2030" veicina kompetencēs balstītu izglītības pieeju. Tiek veicināta iekļaujoša izglītība, integrējot un iekļaujot bērnus ar speciālajām vajadzībām parastajās vai atsevišķās klasēs vispārējās izglītības iestādēs. Paralēli tam, jau otro mācību gadu norisinās "Vienotas skolas" īstenošana, kas paredz, ka viss mācību process jānodrošina tikai valsts valodā.
Kā ar valodas politikas izmaiņām tiek galā speciālās izglītības iestādes un to skolotāji?
LAIKA LĪNIJA
Spied un iepazīsti skolotāju ceļu līdz izglītības nozarei
_edited.png)
.png)
.png)
.png)
.png)
.png)
2018
Iegūst vidējo profesionālo izglītību scenogrāfijas specialitātē
2020
Meklējot stabilāku nozari kā
kino, uzsāk studijas pedagoģijā.
Pēc prakses maina programmu
un apgūst tieši speciālo izglītību
2022
Sāk strādāt speciālās
izglītības iestādē par
vizuālās mākslas skolotāju
.png)
.png)
.png)
.png)
1999
Pabeidz vidusskolu
2004
Iegūst augstāko izglītību ekonomik ā. 15 gadus strādā finanšu sektorā
2010
Aizejot dekrēta atvaļinājumā, nodarbojas ar rokdarbiem. Saņem piedāvājumu vadīt rokdarbu pulciņu skolā un pakāpeniski uzsāk darbu speciālās izglītības skolā
2021
Nolemj iegūt otru augstāko izglītību pedagoģijā. Sākumā pieteicās programmā “Iespējamajā misija”, taču pārkvalifikācijas dēļ, viņu neuzņem un uzsāk studijas speciālajā izglītībā
.png)
.png)
.png)
.png)
2005
Sāk darbu kā garīgās veselības aprūpes māsa psihiatriskā slimnīcā nostrādājot 11 gadus
2009
Iegūst bakalaura līmeņa
izglītību veselības aprūpē
2011
Uzsāk mācības maģistratūrā veselības aprūpē, strādā kā augstākās izglītības pasniedzēja
2018
Sāk darbu speciālās izglītības iestādē kā latviešu valodas skolotāja
2022
Iegūst trešo augstāko izglītību kā
speciālās izglītības skolotāja
.png)
.png)
1996
Pabeidz vidusskolu
_edited.png)
Padomju laiks Latvijā
Pastāv divplūsmu skolas, kurās mācījās gan latviešu, gan krievu valodā
1990
Latvija atgūst neatkarību. Sākas pārejas periods, kurā latviešu valoda nostiprinās kā valsts valoda
1995
Mazākumtautību skolās tiek noteikts, ka pamatskolās divi, bet vidusskolās trīs mācību priekšmeti jāpasniedz latviešu valodā
2003 - 2004
Latvijas krievvalodīgo masveida protesta gājieni par likuma ieviešanu.
Likums tiek mīkstināts, nosakot, ka mazākumtautību vidusskolās 60% mācību priekšmetu jāapgūst valsts valodā. Pamatskolās šī prasība nebija obligāta, bet
gan ieteicama, lai īstenotu bilingvālu izglītību
%20(3)_e.png)
1998
Pieņemts Izglītības likums, kas nosaka pārejas posmu, kurā izglītība tiek iegūta valsts valodā. Mazākumtautību programmās nosaka priekšmetus, kuri apgūstami latviešu valodā
2012
Notiek referendums par krievu valodas noteikšanu kā otro valsts valodu. 74,8% balsstiesīgo nobalso "pret"
2018
Pieņemti grozījumi Izglītības likumā, kas
paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām
latviešu valodā 1.-6. klasē vismaz 50%, 7.-9.klasē - 80%, bet vidusskolā - 100%
2022.gada 24.februāris
Krievija iebrūkt Ukrainā
2022.gada 28.februāris
Koalīcija vienojas par ieceri, sākot no 2023./2024.gada 6 gadu laikā pāriet
uz pilnīgu izglītību valsts valodā
%20(3).png)
2022.gada jūlijs - septembris
Ministru kabinets un Saeima apstiprina pāreju uz izglītību valsts valodā visos izglītības posmos, taču pārejas periods tiek saīsināts uz pusi, to īstenojot trīs gadu laikā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju
2023 - 2026
Notiek “Vienotas skolas” īstenošana pārejot uz pilnīgu izglītību valsts valodā visās izglītības iestādēs, saglabājot mazākumtautību valodu un kultūras apgūšanu interešu izglītībā
Valodas politikas jautājums speciālajās izglītības iestādēs vēl joprojām nav ticis aplūkots, tam piemērojot tādus pašus nosacījumus kā vispārējās izglītības iestādēs.
Šeit satiekas trīs skolotājas, kuras tagad ir daļa no reformas.
STUNDU SARAKSTS
.png)
“Ja nesanāca 30 gadu laikā, mēs neesam burves, lai vienā brīdī visus iemācītu.”
_edited.png)
_edited.png)
"Tādi kā es, kas nerunā krieviski, ir vienkārši fašisti.”
"Ja cilvēks sēž ratiņkrēslā, tu neliec viņam maratonu skriet. Ja nav galvā, tad tu nevari no viņa prasīt, lai viņš izdara to, ko viņš nevar izdarīt. Un tā man liekas arī šajā valstī ir problēma, ka garīgās slimības neredz."
_edited.png)
“Mēs pat nedrīkstam rakstīt stundu plānos Masļeņica. Kāpēc? [..] Jo vairāk mēs tā darīsim, jo mēs vairāk varam dabūt atpakaļ tādu pretreakciju.”
"Es apgūstu viņu paražas, kuras iepriekš nezināju. Tad, kad viņi cepa pankūkas un aicināja ēst, man likās – tā ir kruta pieredze, jo dzīvojot Garkalnē es nekad to nepiedzīvotu.”
“Man tāda sajūta, ka latvieši domā, ka mazākumtautību skolās māca mīlēt kādu citu valsti. [..] Mēs neesam ienaidnieki. Mēs varam sadarboties un no tās sadarbības gūt labus panākumus.”
“Pēc izglītības likuma tu nedrīksti stāstīt bērniem to, kas ir pret viņu ģimenes vērtībām, ticību, un visu pārējo. Bet ko darīt gadījumā, ja ģimene stāsta, ka Putins ir varonis? Tu nedrīksti viņam neko pārmest, bet tu nevari arī neteikt, ka Putins nav mums prezidents.”
VECĀKU ATTIEKSME
Gatavojoties valsts svētkiem, skolotāja uzdeva iemācīties dzejoļa četrindīti, kā arī atnest svecīti, ko aiznest uz Brāļu kapiem.
Skolēns paziņo, ka viņa mamma ir pateikusi bērnam, lai viņš par to aizmirst (krievu valodā - забей).
Skolēna mamma izsaka atbalstu skolotājai, ka viņa runā, māca un skaidro tikai latviešu valodā, jo kā vecāks pati nespēj iemācīt bērnam valodu. Vecāks tic skolotāja pozitīvai ietekmei, jo bez valsts valodas zināšanām audzēkne nevar attīstīt savas profesionālās prasmes mākslas jomā
.png)
_edited.png)
klases mēģinājums mācību gada noslēguma koncertam
ĀRPUSSTUNDU PASĀKUMI
_edited.png)
VALODAS JAUTĀJUMS
SPECIĀLAJĀ IZGLĪTĪBĀ
Idejas, darba un mājaslapas autore: Rita Aveniņa
Darbs "Runāsim latviski! Speciālās izglītības skolotāju pieredze" ir izstrādāts kā Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studiju programmas "Multimediju komunikācija" bakalaura darbs
2025